Debesis

K.S.Luiss savā grāmatā "Svarīgā izšķiršanās" netiešā veidā ļoti spēcīgi parāda, ka tie, kas zemes dzīves laikā nemeklē Dievu tāds, kāds Viņš ir, bet iztēlojas to savā prātā pēc savām idejām un priekšstatiem, kas tic, ka pēc nāves nonāks debesīs, bet šīs debesis iztēlojas nevis kā tās, par kurām runā Dievs pats, bet tādas, kā paši iedomājušies, tādiem debesīs no tiesas nepatiks. Tās vienkārši nebūs priekš viņiem. Zemes dzīves laikā viņi tādas nemeklēja, un, nonākuši tur, negribēs tur dzīvot, jo tās neatbildīs viņu priekštatiem un vēlmēm.
Skumjākais ir tas, ka, dzīvojot uz zemes un domājot par debesīm tā, kā katram patīk, pat nonākot tur, visticamāk debesis šiem cilvēkiem būs ļoti vientuļa vieta, jo būs grūti atrast tādus cilvēkus, kas gribēs tieši tādas pašas debesis. Katrs dzīvos savās debesīs.
Un tie, kuriem nepatīk tie cilvēki, kas debesu valstību ienes pasaules dzīvē, kas ir piedodoši, neaizvainojami, kas nemeklē savu labumu, bet citu, kas kalpo citiem, nevis komandē citus, kas ir sirsnīgi un jauki, tāpēc ka tie viņiem šķiet par mīkstu, tiem nepatiks arī debesu sabiedrība.
Būtu interesanti uzzināt, kā cilvēks, kurš netic debesīm, kas aprakstītas Bībelē un nosacījumiem, lai tur iekļūtu, kā viņš iztēlojas debesis, cik daudz cilvēku tur būtu- kādi cilvēki, un vai/kāpēc gan viņiem arī gribētos būt tieši tādās debesīs, kā viens cits priekš sevis ir iztēlojies.
Man šķiet, ka tādas debesis nemaz nav iespējamas.