Man gribas ticēt, ka lielākais šķērslis, kāpēc daudzi cilvēki tomēr savulaik nav izšķīrušies par labu ticībai, ir apkārtējo viedoklis.
Ko gan par mani padomās, ka es noticēju kaut kādām muļķībām?
Es taču neesmu viens no tiem, kas akli vadās pēc kaut kādām iekšējām sajūtām bez pietiekošiem faktiem un pierādījumiem.
Turklāt apkārtējie viedokļi, kuru dēļ tiek atlikta ticības pieņemšana, nav tikai tie, ko cilvēki pauž aci pret aci, sastopoties ar ticīgo, tie ir arī viedokļi, ko ir pauduši visādi zinātnieki un vēsturnieki. Visas šīs zinātnieku un vēsturnieku teorijas arī ir viedokļi, ar kuriem potenciālais ticīgais negrib nonākt pretrunā, kaut arī sirds aicina uz kaut ko citu.
Un ir vajadzīga liela drosme, lai iestātos par kaut ko, kam pretī runā tik daudzi!
Un cik gan daudz būtu to cilvēku, kas noticētu savai sirdij, ja nebūtu šo daudzo viedokļu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru