Gavēnis ir kā mehānisms, kas ļauj spirāli pārveidot par sinusoīdu.
Tas ļauj atgriezties sākumpunktā un apzināties, ka šis vai šis prieciņš patiesi ir prieciņš, nevis norma, un ka lai sevi iepriecinātu, pietiek ar tiem pašiem prieciņiem, kas bija pirms gavēņa, un nav nepieciešams celties visu laiku pa spirāli uz augšu.
No otras puses gavēnis tomēr ir spirāles loks, jo šķiet dīvaini atlaist kādus labus garīgās dzīves rituālus, kas uzsākti gavēņa laikā, tikai tāpēc, ka gavēņa laiks ir beidzies.
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru