Tā ir baigā viltība un kārdinājums.
Lasīt par dažādiem sirdsšķīstiem kristiešiem, kas bijuši īpaši pazemīgi, griezuši otru vaigu, netiesājuši, nemeklējuši savu labumu, utt. un vienlaicīgi lasīt kontekstu, kādā tas tiek stāstīts, rakstīts, proti, šie cilvēki tiek godināti, cildināti par viņu rīcību, izcelti uz pārējo fonu, uzsvērtas svētības, ko tie ir saņēmuši savā pazemībā. Taču lasot šo, nāk kārdinājums kļūt pazemīgam, lai iemantotu tādu slavu un tādas svētības, kādas saņēma tie svētie. Taču tajā laikā, kad tie svētie veica tos vai citus pazemības darbus, viņus neviens nenovērtēja, pat pazemoja, nicināja, viņiem patiesi nebija nekāda labuma no tā, viņus vadīja kāda cita motivācija, nevis kļūt slaveniem ar savu pazemību.
Pazemība pati par sevi nav nekā vērta. Tā ir vērta tikai kopā ar to, kā priekšā notiek šī pazemība. Un pat tad, pazemībai nav jāpievērš tik daudz uzmanības kā tam, kas liek būt pazemīgam.
No otras puses, par pazemību ir jārunā. Bet ja runā, tad atkal kārdinājums iegūt pazemību pazemības un tai sekojošo svētību un goda dēļ.
Sarežģīti :(
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru