Dzīties

Ticēt tā it kā triektos ar galvu sienā.
Pat ja nekas neliecina, ka tai var iztriekties cauri, pat ja nekas neliecina, ka katrs grūdiens dod kādu progresu, pat ja nekas neliecina, ka tas process sniegtu kādu baudu.
Ticēt par spīti visam.
Lūgties, lasīt, meklēt, kaut apkārt nekas neliecina, ka no tā ir kāda jēga.
Dzīties kā trakajam, kas nezina, kurp dzenas.
Dzīties tikai tāpēc, ka Dievs ir.
Dzīties tāpēc, ka ticu, ka tas ir labi un pareizi.
Dzīties tā, it kā ka Dievs būtu neiežēlināms, aizvēris ausis, pagriezis muguru.
Bet vienalga ticēt un dzīties, ticēt un meklēt, ticēt un lūgties.
Pat tad, kad visas cerības zūd.
Dzīties kā trakajam, kā muļķim.