Vēl viens ieraksts par tēmu- neracionāla, pārspīlēta, fanātiska ticība.
Ja cilvēkam ir kaut neliela ticība tam, ka nav tikai fiziskā pasaule, bet ka ir arī garīgā pasaule ar visiem tās spēkiem, notikumiem utt., tad jābūt diezgan aprobežotam, lai ļautos pārmetumiem, ka cilvēks vairs nedzīvo reālā (domāts- fiziskā) pasaulē, bet tikai Bībelē un garīgās lietās, atstājot novārtā fizisko pasauli.
Redzot, cik intensīvi pašapliecinās un uz cilvēkiem runā fiziskā pasaule, visu laiku cenšoties iegalvot, ka tā ir pati svarīgākā, pati interesantākā, un galu galā- vienīgā, tad nekas cits neatliek kā veltīt garīgai pasaulei maksimāli iespējamo laiku, kas tāpat nebūs 100%, labi ja sanāks tai pēc taisnības pienākošies 50%. Līdz ar to nekad nebūs pārspīlēts laiks, kas tiek veltīts garīgai pasaulei, jo ir tikai 2 pasaules, un ja nav vienai, tad ir otrai, un viena nav lielāka par otru, tātad abām ir jāvelta 50%.
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru