Kaut prāta zobrati grieztos sparīgāk, bīstoties no Kunga un drebot par labvēlības iemantošanu Viņa acīs, nekā tie griežas, baidoties no trūkuma, neizdošanās un problēmām!
Ja sakām, ka Kunga labvēlība nav jānopelna, ka to tāpat nevar ar darbiem nopelnīt, tā tiek dota ticībā, tad vēl jo lielākā mērā visu praktisko dzīvi cilvēks nevar sakārtot ar savu skriešanu bez Kunga svētības. Abos gadījumos cilvēka pūliņi ir tikai simboliski.
Taču Kunga acīs trīsas par Viņa labvēlību ir tīkamākas.
/Pārdomas par J.Rubeņa sprediķi 18.03.2008/
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru