Ir runas un vārdi, kas aizskar dvēseli, tā sakustās, sarosās, noskumst vai ielīksmojas tikai tad, ja dvēsele ir bijusi jūtīga jau pirms šiem vārdiem, ja tā ir uzasināta uztvert kaut ko citu, kas nav vien paša prāta pārdomas un spriedumi.
Taču ir arī runas un vārdi, kas aizskar pat pašmeditācijā iegrimušu dvēseli.
Šīs bija pārdomas par tēmu "manipulācija ar cilvēkiem baznīcā".
Atšķirt pirmos divus gadījumos no trešā var pēc tā, uz kurieni cilvēks skrien pēc tam, kad ir sapratis, ka viņam vajag palīdzību, vai ka viņš grib dot godu un pateicību- pie Kristus vai pie runātāja.