Kāds reiz teica, ka bezpajumtnieka, klaidoņa, kropļa un vienkārši nekopta cilvēka āriene ir pārējo cilvēku iekšienes spogulis. Mēģināju pameditēt pa šo tēmu.
Kas ir kroplis un bomzis?
Tas, kuram ir kaut kādi kustību traucējumi un viņš nevar izdarīt lietas, ko normāls cilvēks darītu, piemēram, uzkāpt pa trepēm
[jeb nemāk lūgt Dievu, nemāk ticēt Viņam un paļauties uz Viņu- kaut ko var, taču ar lielām grūtībām un nepilnīgi].
Tas, kurš nevar nomazgāties un smird, jo viņam nav vannas istabas
[jeb nav grēksūdzes un sirdsapziņas izmeklēšanas].
Tas, kurš ir vientuļš un kuram ir tikai konkurenti pie miskastes
[jeb norobežojies no draudzes].
Tas, kurš staigā vecās, nodriskātās drēbēs
[jeb Dieva Vārdu nelasa, pārtiek no paša izstrādātās un apmuļļātās {noslīpētās} dzīves filozofijas].
Tas, kurš gribētu iet līdzenu gaitu, taču locekļi neklausa un nākas pārvietoties ar saraustītām kustībām
[jeb dvēsele plosās izvēlē starp pasaulīgo dzīvi un nodošanos Dievam].
Manikīra, pedikīra nav
[jeb nav garīgās literatūras lasīšanas].
Tas, kurš klīst bezmērķīgi pa pilsētas ielām bez darba
[jeb dzīve sastāv no pasaules baudu izmēģināšanas un savu vēlmju apmierināšanas- pretstatā kalpošanai citiem].
Varbūt ir vēl kādas idejas/ precizējumi?
Tagad, ejot pa ielu, ieraugot kādu šādu kropli vai bomzi, gribot negribot jādomā par tām lietām manā iekšējā cilvēkā, kas līdzinās šim pretim nākošajam dzīves pabērnam :(
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru