Grēks ir netrāpīšana mērķī.
Neticība, ateisms, kalpošana sātanam ir novēršanās no Kristus, netrāpīšana ar savu dzīvi Kristū.
Šaujot mērķī, vissāpīgākās kļūdas ir tās, kas ir tik ļoti tuvu mērķim, trajektorija bijusi pareiza, ātrums pareizs, viss it kā ir pareizi, un bulta ir trāpījusi pavisam tuvu, no attāluma izskatās, ka ir iekšā, taču patiesībā ir garām.
Tāpat ir ar mācībām, kas māca pareizas lietas, piemēram, mīlestību, iecietību, žēlastību, mieru, cieņu, utt., bet netrāpa mērķī- Kristū.
Tas ir tikpat sāpīgi kā bulta, kas ir 1 mm prom no mērķa.
Un šāviens nav ieskaitīts.
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru