Atbildes

Šķiet, ka pareizticība vienīgā uzdrošinās sniegt skaidru atbildi uz mūžīgi ticīgo cilvēku mokošo jautājumu- ko lai dara, kad redzi, kad kāds kaut ko dara nepareizi, grēcīgi?
Teikt vai neteikt? Tā būs tiesāšana vai iestāšanās par patiesību?
Ne baptisti, ne luterāņi nenorāda, kur ir tā robeža, kuri ir tie kritēriji, pēc kuriem izvērtēt, vai tā ir tiešāna vai iestāšanās. Vienā reizē teiks, ka tā ir tiesāšana, citā reizē teiks, ka tā ir taisnīga iestāšanās par Bībeles patiesībām.
Pareizticīgo tēvi gan drosmīgi iestāsies un teiks- tā ir tiesāšana, un tev nebūs to darīt.

Tāpat arī par pasaulīgo labumu izmantošanu. Ticīgo var līdz nelabumam nomocīt jautājums, kur ir normāla pārticīga dzīve, kurā izmanto šīs pasaules sniegtās ērtības, un kur sākas kalpošana mantai. Visi mēģinās kaut kādā veidā nodefinēt, kas ir tas mantas un izklaižu daudzums, kas ir pieņemams, un kur sākas neatzīstamas kārības.
Pareizticīgie vienīgie uz to dod skaidru atbildi- atsakies no visa, no kā spēj. Un centies atteikties no kaut kā vēl.