Domāju par dažām savām vajadzībām, kuras vajadzētu atrisināt, lai dzīvi padarītu vienkāršāku. Piemēram, vajadzētu pastāvīgu pianistu Imantas draudzei, lai viena klapata mazāk. Vajadzētu palūgt par šito.
Un principā Dievs varētu arī iedot. Tāpat kā Viņš ir iedevis daudzas citas lietas.
Taču Viņš var arī neiedot, un tad Viņš un es pati varētu paskatīties, kāda būtu mana uzvedība tādos spiedīgos apstākļos, kad nav pastāvīga pianista.
Kungs var atņemt man problēmu, bet, atstājot to manā dzīvē, var labāk redzēt, kas manam lācītim vēderā- vai es dusmojos, kad kaut kas nenoiet gludi, vai es vainoju kādus cilvēkus, ja viņi kaut ko neizdara, vai es niknojos, kad man pietrūkst laika izdarīt kaut kādas citas lietas- lietas manī, ko nebūtu iespējams notestēt, ja būtu tāds pastāvīgs pianists un nebūtu tādas spriedzes.
Ēnas ir kaut kāda nojausma par to, no kā krīt ēna. Ēnas krīt no kaut kā dzīva. Ēnas bez to radītāja nav dzīvas. Pēc ēnām var spriest par to, kas ir ēnas radītājs. Taču reizēm, ja ēna nekrīt uz līdzenas virsmas, ir bīstami spriest par ēnas radītāju.
Šeit apkopotas manas atziņas manis pašas modrībai, nevis citu pamācīšanai, pārliecināšanai vai ietekmēšanai.
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)
Šā kā tā man nav tādu spēju ielīst otra prātā un sirdī, lai tur kaut ko sadarītu- un labi vien ir, ka nav :)